Finanšu burbuļi

Finanšu burbuļi

Finanšu burbuļi ir aktīvu pārdošana par tādu summu vai tādas summas robežās, kas krasi atšķiras no šim aktīvam atbilstošās patiesās vērtības. Mūsdienās finanšu burbuļi kļuvuši par ierastu parādību. Sākot apskati ar pirmo finanšu burbuli pasaules vēsturē, turpinot ar tā saucamo tehnoloģiju burbuli 2000, beidzot ar visjaunāko – nekustamā īpašuma burbuli 2007. un 2008. gadā, tie visi uzrāda destruktīvu spēku, un daudzi eksperti uzskata, ka drīzumā sekos nākamais, kas varētu sagraut globālo finanšu sistēmu. Kas izraisa aktīvu pacelšanos neatbilstošos augstumos? Saskaņā ar Forbes.com, viens iemesls ir skaidra naudas pārpalikuma iepludināšana sistēmā, otrs – ļoti augsts pieprasījums.

Pirmais pasaules vēsturē fiksētais finanšu burbulis radās Holandē ap 1600. gadu, kurā iesaistītas Holandes slavenās tulpes. Tulpes tolaik bija kļuvušas tik populāras, ka sīpolu cena pārsniedza kvalificēta meistara vidējo algu vairāk kā desmit reižu. Noritēja niknas spekulācijas. Vienas nakts laikā bagātības tika iegūtas un zaudētas. Ažiotāža, kas bija sacelta ap tulpēm, lika cilvēkiem tās iegādāties par visiem pieejamajiem līdzekļiem. Daudzus aptumšoja kārdinājums kļūt bagātiem vienā paņēmienā, taču tulpju burbulis plīsa, cenas strauji kritās, līdz finansiāli cieta plašs holandiešu skaits.

Tehnoloģiju burbuļa laikā, kas zināms arī kā “dot com” burbulis, parādījās daudzas jaunās firmas, kas darbojās ar riska kapitālistu līdzekļiem, tās piedāvāja savus pakalpojumus bez maksas. Bija paredzēts, ka šīs iesācēju kompānijas tikai vēlākā nākotnē iekasēs samaksu par tiem, un tas apmierināja investorus. Gandrīz katram jaunam interneta projektam (no tiem daudzi vēl nebija pat uzprogrammēti), strauji pieauga vērtība, un to akcijas sasniedza rekordaugstus līmeņus, līdz kādā brīdī ap 2002. gadu sāka tikpat strauji kristies. Šis scenārijs raksturīgs visiem finanšu burbuļiem. Pirmā fāze ir naudas investēšana jaunā produktā, otrajā fāzē arī citi investori saskata labu iespēju un investīciju apjoms aug, trešajā fāzē biržu publika ieinteresējas par akcijām, bet ceturtajā fāzē visi sabiedrībā zina par ienesīgo ieguldījumu, jo informācija cirkulē masu mēdijos. Īpaši cieš tie, kuri investē pēdējā fāzē un nepaspēj savas akcijas pārdot.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *